uzmēzt
uzmēzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmēžu | uzmēžam | uzmēzu | uzmēzām | uzmēzīšu | uzmēzīsim |
| 2. pers. | uzmēz | uzmēžat | uzmēzi | uzmēzāt | uzmēzīsi | uzmēzīsiet, uzmēzīsit |
| 3. pers. | uzmēž | uzmēza | uzmēzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzmēz (vsk. 2. pers.), uzmēziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmēžot (tag.), uzmēzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmēztu
Vajadzības izteiksme: jāuzmēž
1.Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
1.1.Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū(uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzmēzusi grīdu, saslaucījusi nedēļām krājušos cūcību un nobiras.
- Tāpēc nav nekāds brīnums, ka vienā mājā sētnieks strādā no rīta līdz vakaram, bet citā netīrumus uzmēž tikai uz lieliem svētkiem.