uzmīļot
Lietojuma biežums :
uzmīļot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzmīļoju | uzmīļojam | uzmīļoju | uzmīļojām | uzmīļošu | uzmīļosim |
2. pers. | uzmīļo | uzmīļojat | uzmīļoji | uzmīļojāt | uzmīļosi | uzmīļosiet, uzmīļosit |
3. pers. | uzmīļo | uzmīļoja | uzmīļos |
Pavēles izteiksme: uzmīļo (vsk. 2. pers.), uzmīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmīļojot (tag.), uzmīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmīļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzmīļo
Iemīlēt.
Saistītās nozīmesiemīlēt, noļubīt, uzmīlēt, aizmielot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
iemīlēt1 — Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
noļubīt1 — Iemīlēt.
uzmīlēt1 — Iemīlēt.
aizmielot1 — Iemīlēt.
ieļubīt1 — Iemīlēt.
Hiperonīmi
ieslēgt sirdī1 — Iemīlēt; arī neaizmirst.
Saistīts ar
nolūkot1.2 — Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
noskatīt2 — Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
Avoti: RB
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Egīls Zirnis, kurš no visiem lopiņiem bija uzmīļojis taisni rāpuļus un abiniekus.
- Kāpēc vienu vai otru pieminekli uzmīļo vieni vai otri cilvēki?
- Andrejs Upīts - ne tikai ievērojams rakstnieks, bet arī neticami daudzu administratīvu pienākumu veicējs - 40. gadu otrajā pusē ir padomju varas īpaši uzmīļots .
- Interesants kuriozs - nez kādu iemeslu dēļ viens no Kriķu senčiem tik ļoti bija uzmīļojis Sesku ģimeni, ka pat grasījies tiem norakstīt savas mājas un īpašumus, par ko savukārt sadumpojušies paša saimes ļaudis...
- tādu nostāstu tiešām ir dsudz, piemēram ka tā pati baltā krāsa nes nelaimi, īsumā-jo tā tika uzvilkta uzmīļotā bērēm, bet pilnīgi piekrītu ka spēks ir tam kam mēs ticam, ja tam tici, tad arī nedod nevienam