iecerēt
Lietojuma biežums :
iecerēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt.
PiemēriUz Kolorādo bijām iecerējuši braukt jau nākamajā rītā.
Saistītās nozīmespacerēt, paredzēt, uzcerēt, uzdomāt, plānot.
Tulkojumischedule, gestate, conceive, conceptualize.
2.novecojis Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs; nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
Saistītās nozīmesnoskatīt, nolūkot, uzcerēt.
Tulkojumichoose, take, select.
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit