uzmirdzējums
uzmirdzējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzmirdzējums | uzmirdzējumi |
| Ģen. | uzmirdzējuma | uzmirdzējumu |
| Dat. | uzmirdzējumam | uzmirdzējumiem |
| Akuz. | uzmirdzējumu | uzmirdzējumus |
| Lok. | uzmirdzējumā | uzmirdzējumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → uzmirdzēt1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → uzmirdzēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, kā par spīti, šīs lēkmes sakrita ar viņas karjeras spožākajiem uzmirdzējumiem.
- Par Klūgu mūku, pati Ābele pateica vislabāk - atsevišķi uzmirdzējumi.
- Es tāpat nevaru to visu pateikt, varu parādīt tikai tos uzmirdzējumus, uzliesmojumus.
- Kāpēc man šķita, ka tas vispār ir iespējams, - ieraudzīju tādus kā uzmirdzējumus.
- Romāns īsti neatklāj ne varoņu personības, ne laikmeta visi - tā būtu pazūd detaļās - jeb kā stāstīja pati autore - uzmirdzējumos.