noļumt
Lietojuma biežums :
noļumt apvidvārds
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Palaidu vaļā žņaugus, neviļus noslaucīju plaukstas pie biksēm, bet viņa kāsēja, aizrijās un smējās, slaucīdama izspiedušās asaras, kas krājās noļumušās sejas krunkās.
- Pēc tik daudziem nesātīgi alkatīgiem un jutekliskiem dzīves gadiem viņa jau bija nonākusi pie secinājuma, ka cilvēkam, taisnību sakot, necik daudz nemaz nevajag un ēšanas pārmērības novecojošam ķermenim var būt pat kaitīgas, un viņa tagad, ko nu tur slēpt, jau bija veca, lai arī visi viņas paziņas, jo sevišķi prelāti, nevairījās paslavēt, ka viņa joprojām izskatoties lieliski, un bārstīja gluži jauneklīgus komplimentus, arī pašas zobi viņai vēl bija gandrīz visi, taču spogulis nemeloja, un viņa nebija nedz tik iedomīga, nedz dumja, lai to neredzētu, kad katru rītu pēc brokastīm atgriezās savā guļamistabā, kur kalpone viņu tīrīja ar zālīšu uzlējumos un etiķī samērcētām lupatiņām, sukāja un – lai arī, cilvēkos izejot, viņas seju gandrīz vienmēr sedza plīvurs – rūpīgi pūderēja, un arī vieglītēm iesārtināja ar smiņķiem un pomādēm – tāpat vien, kārtības labad, ieraduma un visparastākās sievišķās pašcieņas vārdā, un šajos brīžos viņa spogulī visu lieliski redzēja: gan tvirtumu zaudējušo ādu, kas līdzinājās savītušam ābolam, gan guleniskās rievas uz kakla, gan krūšstarpu, kas atgādināja batista krunciņas, tāpat plaukstas, kas arvien vairāk izskatījās pēc veca koka saknēm, un mazliet noļumušo zoda līniju, un sīkās, stāvās grumbiņās izšķīdušās lūpu aprises, un nošļukušos acu plakstiņus, no kuru apakšas joprojām zibēja viņas brūnās, alus krāsas acis, kas, tiesa gan,
- Noļuks, noļums kā beka rudenī.
- Bet tu skaties uz viņa dzērumā skaistajām acīm, uz viņa skaisto vēderu, kas no alus jau mazliet noļumis, un saproti, kas būs, bet tev tas ir vienalga.
- Šodienas tirgus pieprasa, ka operdziedātājs nedrīkst uz skatuves kāpt ar alusvēderu, noļumis...