Paplašinātā meklēšana
Meklējam izcelties.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (35):
- atstipt Atšķirties, izcelties
- atdalīties būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties
- nodalīties būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3)
- mirdzēt būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram
- margot būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram
- starot būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas)
- izcelšanās darbība, process --> izcelties
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā); izcelties (3)
- mirdzināties ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
- uzliesmot ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā
- staknīties Nostāties uz savām kājām, izcelties, piecelties (pēc atveseļošanās)
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā)
- dziet Rasties, izcelties
- dzieties Rasties, izcelties
- nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā)
- atpēkšties Rasties, izcelties no jauna
- ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš
- būt kājās sākties, izcelties
- noskoris Sekls krasts, kurā nevar izcelties malā
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
- ugunsbriesmas stāvoklis, apstākli, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks; arī ugunsgrēks
- skaļš tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties; neapvaldīts
- kluss tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, izcelties
izcelties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV