atirties
atirties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atiros | atiramies | atīros | atīrāmies | atiršos | atirsimies |
| 2. pers. | atiries | atiraties | atīries | atīrāties | atirsies | atirsieties, atirsities |
| 3. pers. | atiras | atīrās | atirsies | |||
Pavēles izteiksme: atiries (vsk. 2. pers.), atirieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atiroties (tag.), atiršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atirtos
Vajadzības izteiksme: jāatiras
1.Refl. → atirt 1(1); atairēties.
2.Refl. → atirt 1(2); atairēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es raugos Tevī kā vientuļā airētājā, kas atiras no krasta un rāmi slīd jūrā.
- Skots Makgaivers jau bija atīries no krasta.
- Jaunākais brālītis iekāpis piepūšamajā laivā un atīries no dīķa krasta, taču laiva apgāzās un zēns iekrita ūdenī.
- Viņš bija atīries no krasta jau metrus septiņdesmit, kaut cik pieredzējis šāvējs viņam varēja trāpīt bez īpašas piepūles.
- Īpašs mirklis bija, kad no abiem krastiem vienlaikus atīrās puiši airu laivās, viens turēja paceltu valsts karogu, cits – degošu lāpu.