atirt1
atirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atiru | atiram | atīru | atīrām | atiršu | atirsim |
| 2. pers. | atir | atirat | atīri | atīrāt | atirsi | atirsiet, atirsit |
| 3. pers. | atir | atīra | atirs | |||
Pavēles izteiksme: atir (vsk. 2. pers.), atiriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atirot (tag.), atiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atirtu
Vajadzības izteiksme: jāatir
1.Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Irt šurp.
2.Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Irt nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kreisā vīle mazliet atirusi, mati no zirgastes pārpludinājuši muguru.
- Lina diegi atirušiem galiem tur to vēl kaut cik kopā.
- Mētelīša izdilušās piedurknes galā karājas atiruši dzīparu gali, bērna rociņas aukstas, jāsasilda plaukstās.
- “Apakšmala atirusi,” teica Luīze.
- Pašās beigās ar šķērēm nogriez liekos diegus, kas atiruši no virves, lai rāmis nebūtu tik spurains.