atirt2
atirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
1.1.lieto: pareti Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri