atirt2
atirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atirstu | atirstam | atiru | atirām | atiršu | atirsim |
| 2. pers. | atirsti | atirstat | atiri | atirāt | atirsi | atirsiet, atirsit |
| 3. pers. | atirst | atira | atirs | |||
Pavēles izteiksme: atirsti (vsk. 2. pers.), atirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atirstot (tag.), atiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atirtu
Vajadzības izteiksme: jāatirst
1.Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
1.1.lieto: pareti Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kreisā vīle mazliet atirusi, mati no zirgastes pārpludinājuši muguru.
- Lina diegi atirušiem galiem tur to vēl kaut cik kopā.
- Mētelīša izdilušās piedurknes galā karājas atiruši dzīparu gali, bērna rociņas aukstas, jāsasilda plaukstās.
- “Apakšmala atirusi,” teica Luīze.
- Pašās beigās ar šķērēm nogriez liekos diegus, kas atiruši no virves, lai rāmis nebūtu tik spurains.