zilgot
zilgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zilgoju | zilgojam | zilgoju | zilgojām | zilgošu | zilgosim |
| 2. pers. | zilgo | zilgojat | zilgoji | zilgojāt | zilgosi | zilgosiet, zilgosit |
| 3. pers. | zilgo | zilgoja | zilgos | |||
Pavēles izteiksme: zilgo (vsk. 2. pers.), zilgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zilgojot (tag.), zilgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zilgotu
Vajadzības izteiksme: jāzilgo
Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virs magonēm zilgo vasaras debesis ar gaišiem vasaras gubu mākoņiem.
- Pauls tikmēr lielīgi izcilā meļņa mēles zilgo līdaku abās rokās.
- Pēc tam apļojam ap slīkoniski zilgo “ Latvijas” viestūzi.
- Izaug tepat uz vietas, valgumu ņemdami no apakšā zilgojošām upēm, ezeriem un strautiem.
- Laukos pavasaris bija pilnā plaukumā: mūsu mājas priekša izskatījās dzeltena no pienenēm, un tālāk, zem kastaņiem, zilgoja vizbulīšu klājiens!