pašķirt
Lietojuma biežums :
pašķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
1.1.Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
1.2.Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru).
2.Pavirzīt (ko), parasti uz abām pusēm, lai atbrīvotu ceļu.
3.Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt4.
Stabili vārdu savienojumiAtbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu. Pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri