aizirties
aizirties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiziros | aiziramies | aizīros | aizīrāmies | aiziršos | aizirsimies |
| 2. pers. | aiziries | aiziraties | aizīries | aizīrāties | aizirsies | aizirsieties, aizirsities |
| 3. pers. | aiziras | aizīrās | aizirsies | |||
Pavēles izteiksme: aiziries (vsk. 2. pers.), aizirieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiziroties (tag.), aiziršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizirtos
Vajadzības izteiksme: jāaiziras
1.Iroties attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Irties prom.
1.2.Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam abi kaili iekāpa laivā un aizīrās uz ezera vidu.
- Man vajadzēja naktī aizirties līdz Mordāna kuģim un pamēģināt viņu atrast...
- Izcēlu enkuru, aizīros līdz krastam, divatā mēģinājām vēlreiz.
- Jola ar Viktoru bija izdomājuši ar Vilkumuižas mazo laiviņu aizirties pie krustvecākiem uz vakariņām.
- Aizīros līdz tai vietai — iemetu.