aizirt1
aizirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiziru | aiziram | aizīru | aizīrām | aiziršu | aizirsim |
| 2. pers. | aizir | aizirat | aizīri | aizīrāt | aizirsi | aizirsiet, aizirsit |
| 3. pers. | aizir | aizīra | aizirs | |||
Pavēles izteiksme: aizir (vsk. 2. pers.), aiziriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizirot (tag.), aiziršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizirtu
Vajadzības izteiksme: jāaizir
1.Irot, airējot aizvirzīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet savā ceļā uz tām, neaizirsti būt laipns, ētisks un pieklājīgs.
- Tā viņš drasējot pa dažādām paralēlām pasaulēm , padarīja sevi neaizirstamu mūsējai
- Pats galvenais ir braukt civilizēti un aizirst pārgalvīgu braukšanu.
- Zinot šos vīriešus, viņam aizir aizskaroši tas, ka kā sportiste esi par viņu pārāka.
- Es gribu lai mes visi dzivotu miera, aizirstu par visu to kas bijs un veidotu normalu jaunu Valsti!