aizirt2
aizirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizirstu | aizirstam | aiziru | aizirām | aiziršu | aizirsim |
| 2. pers. | aizirsti | aizirstat | aiziri | aizirāt | aizirsi | aizirsiet, aizirsit |
| 3. pers. | aizirst | aizira | aizirs | |||
Pavēles izteiksme: aizirsti (vsk. 2. pers.), aizirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizirstot (tag.), aiziršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizirtu
Vajadzības izteiksme: jāaizirst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet savā ceļā uz tām, neaizirsti būt laipns, ētisks un pieklājīgs.
- Tā viņš drasējot pa dažādām paralēlām pasaulēm , padarīja sevi neaizirstamu mūsējai
- Pats galvenais ir braukt civilizēti un aizirst pārgalvīgu braukšanu.
- Zinot šos vīriešus, viņam aizir aizskaroši tas, ka kā sportiste esi par viņu pārāka.
- Es gribu lai mes visi dzivotu miera, aizirstu par visu to kas bijs un veidotu normalu jaunu Valsti!