atbirt
atbirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atbirstu | atbirstam | atbiru | atbirām | atbiršu | atbirsim |
| 2. pers. | atbirsti | atbirstat | atbiri | atbirāt | atbirsi | atbirsiet, atbirsit |
| 3. pers. | atbirst | atbira | atbirs | |||
Pavēles izteiksme: atbirsti (vsk. 2. pers.), atbirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atbirstot (tag.), atbiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atbirtu
Vajadzības izteiksme: jāatbirst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es pati esmu vainīga, ka esmu atbira, problēma.
- Skaidrs ir viens – liela daļa studijas uzsākušo studiju laikā " atbirst".
- Bet tajā brīdī, kad tu sāc tās realizēt, visas vienkārši atbirst.
- Sākumā mēs bijām ļoti daudzi, bet pamazām daži atbira un daži aizgāja Aizsaulē.
- Pāris stundu laikā mēs atradām šos cilvēkus, kuri viens pēc otra atbira kā pupas –