uzšķirt
uzšķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšķiru | uzšķiram | uzšķīru | uzšķīrām | uzšķiršu | uzšķirsim |
| 2. pers. | uzšķir | uzšķirat | uzšķīri | uzšķīrāt | uzšķirsi | uzšķirsiet, uzšķirsit |
| 3. pers. | uzšķir | uzšķīra | uzšķirs | |||
Pavēles izteiksme: uzšķir (vsk. 2. pers.), uzšķiriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšķirot (tag.), uzšķiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšķirtu
Vajadzības izteiksme: jāuzšķir
Šķirot atrast (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sameklējis vajadzīgo lappusi, viņš uzšķīra to, tomēr vēl nezvanīja.
- Kventins uzšķīra nākamo uzdevumu mapes lappusi, bet tā izrādījās tukša.
- Diemžēl viņš uzšķīra kādu Džordža Mūra darbu ar visai viennozīmīgu raksturu.
- Viņš uzšķīra pāra skaitļa lappusi, kurai tad pievērsās pilnā mērā.
- Krasins uzšķīra nākamo lapu, kurā jau sniegta kriminālistu versija par notikušo.