uzšķilt
Lietojuma biežums :
uzšķilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
1.1.Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri