uzšķilt
uzšķilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšķiļu | uzšķiļam | uzšķīlu | uzšķīlām | uzšķilšu | uzšķilsim |
| 2. pers. | uzšķil | uzšķiļat | uzšķīli | uzšķīlāt | uzšķilsi | uzšķilsiet, uzšķilsit |
| 3. pers. | uzšķiļ | uzšķīla | uzšķils | |||
Pavēles izteiksme: uzšķil (vsk. 2. pers.), uzšķiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšķiļot (tag.), uzšķilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšķiltu
Vajadzības izteiksme: jāuzšķiļ
1.Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
1.1.Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr, vai ir kāds, kurš spēj uzšķilt iedvesmas dzirksteli?
- Lai patiešām uzšķiltu liesmu, paņemiet uz salsas nodarbību savu otro pusīti.
- Vai: " Mēs atkal varēsim uzšķilt mīlestības dzirkstelīti."
- Uzšķīlis viņš apgaismoja abas durvju stenderes un sienu gar tām.
- es zinu, ka mana sieva fotografējās, lai " uzšķiltu dzirkstelīti".