uzšķilties
uzšķilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšķiļos | uzšķiļamies | uzšķīlos | uzšķīlāmies | uzšķilšos | uzšķilsimies |
| 2. pers. | uzšķilies | uzšķiļaties | uzšķīlies | uzšķīlāties | uzšķilsies | uzšķilsieties, uzšķilsities |
| 3. pers. | uzšķiļas | uzšķīlās | uzšķilsies | |||
Pavēles izteiksme: uzšķilies (vsk. 2. pers.), uzšķilieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšķiļoties (tag.), uzšķilšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšķiltos
Vajadzības izteiksme: jāuzšķiļas
Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi bija pazīstami, taču romantiska dzirksts starp abiem uzšķīlās pēkšņi.
- Kā uzšķīlusies liesmiņa, tā pusnakts brāzmainais vējš to tūlīt nopūtis.
- Tā īpašā dzirksts starp jums uzšķīlās jau šova ieraksta laikā?
- Galva jau strādā tikai no rītiem, vakaros vairs nekas prātīgs neuzšķiļas.
- Viņš izturēja manu skatienu, un tūlīt sardoniska dzirksts uzšķīlās viņa acīs.