uzšķirties
uzšķirties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšķiros | uzšķiramies | uzšķīros | uzšķīrāmies | uzšķiršos | uzšķirsimies |
| 2. pers. | uzšķiries | uzšķiraties | uzšķīries | uzšķīrāties | uzšķirsies | uzšķirsieties, uzšķirsities |
| 3. pers. | uzšķiras | uzšķīrās | uzšķirsies | |||
Pavēles izteiksme: uzšķiries (vsk. 2. pers.), uzšķirieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšķiroties (tag.), uzšķiršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšķirtos
Vajadzības izteiksme: jāuzšķiras
Refl. → uzšķirt; tikt uzšķirtam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- " Stop, uzšķiras vēl viens piemērs: " Aiz kūts mētājās vairāki stipri novājējuši līķi."
- Vadždī no Dr. Masrī bibliotēkas paņēma pirmo grāmatu, kura pagadījās, vienalga, jauna vai klasiska, Kolinsa vai Robinss, un ļāva tai uzšķirties tur, kur muguriņa bija visvairāk saņurcījusies.
- Te acīmredzot uzšķiras stipri par daudz, te atkal par maz.
- Ja netiks atrasts neviens ieraksts , karte uzšķirsies , kur ir uzraksts Cēsis Cēsu pilsētas dome
- Tad kaut kā uzšķīrās Jes 41 13