uzšķirties

uzšķirties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	uzšķiros	uzšķiramies	uzšķīros	uzšķīrāmies	uzšķiršos	uzšķirsimies
2. pers.	uzšķiries	uzšķiraties	uzšķīries	uzšķīrāties	uzšķirsies	uzšķirsieties, uzšķirsities
3. pers.	uzšķiras	uzšķīrās	uzšķirsies

Refl. → uzšķirt; tikt uzšķirtam.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzšķiros	uzšķiramies	uzšķīros	uzšķīrāmies	uzšķiršos	uzšķirsimies
2. pers.	uzšķiries	uzšķiraties	uzšķīries	uzšķīrāties	uzšķirsies	uzšķirsieties, uzšķirsities
3. pers.	uzšķiras		uzšķīrās		uzšķirsies