naturalizēt
naturalizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: jurisprudenceLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | naturalizēju | naturalizējam | naturalizēju | naturalizējām | naturalizēšu | naturalizēsim |
2. pers. | naturalizē | naturalizējat | naturalizēji | naturalizējāt | naturalizēsi | naturalizēsiet, naturalizēsit |
3. pers. | naturalizē | naturalizēja | naturalizēs |
Pavēles izteiksme: naturalizē (vsk. 2. pers.), naturalizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: naturalizējot (tag.), naturalizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: naturalizētu
Vajadzības izteiksme: jānaturalizē
Piešķirt pilsonību (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu pārliecināts, ka nacionālajām izlasēm vajadzētu iztikt bez naturalizētajiem spēlētājiem.
- Ukrainas izlasē rezultatīvākā ar 22 punktiem bija naturalizētā amerikāniete Dandra Mosa.
- Igauņi palika pēdējie, lai gan komandā spēlēja četri naturalizētie zviedri.
- Kopumā pētīta 14 savvaļā pārgājušu, naturalizējušos neofītu lakstaugu sugu izplatība Latvijā.
- Diemžēl nav iespējams viennozīmīgi atšķirt latvieti no, piemēram, naturalizēta krieva.