noirt2
noirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
1.1.Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri