izvirtulis
izvirtulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izvirtulis | izvirtuļi |
| Ģen. | izvirtuļa | izvirtuļu |
| Dat. | izvirtulim | izvirtuļiem |
| Akuz. | izvirtuli | izvirtuļus |
| Lok. | izvirtulī | izvirtuļos |
izvirtule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izvirtule | izvirtules |
| Ģen. | izvirtules | izvirtuļu |
| Dat. | izvirtulei | izvirtulēm |
| Akuz. | izvirtuli | izvirtules |
| Lok. | izvirtulē | izvirtulēs |
Izvirtis cilvēks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izvirtuļus uz desmit diennaktīm iegrūda gaubtvahtā, bet Roza vairs nerādījās.
- Izdarīju mūžā vislielāko muļķību, atstādams ieroci pie tā izvirtuļa.
- Šais zemēs dzimušie kādreizējo trimdinieku bērni nebūtu uzskatāmi par izvirtuļiem.
- Meitenes lišķīgi smaida, un veco izvirtuļu acīs iedegas uguns.
- Tā uzskata visi romantiķi, lielāki vai mazāki izvirtuļi.