izvirums
izvirums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izvirums | izvirumi |
| Ģen. | izviruma | izvirumu |
| Dat. | izvirumam | izvirumiem |
| Akuz. | izvirumu | izvirumus |
| Lok. | izvirumā | izvirumos |
Rezultāts → izvirt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Marlitas un citu tamlīdzīgu romānu, gara izvirumu, drukāšanu mēs arī ar mīļu prātu atstājam « Baltijas Vēstnesim» un tā gara biedriem.
- Nav ziņu, ka izvirumā būtu cietuši cilvēki.