izvirt1
izvirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izverdu | izverdam | izviru | izvirām | izviršu | izvirsim |
| 2. pers. | izverd | izverdat | izviri | izvirāt | izvirsi | izvirsiet, izvirsit |
| 3. pers. | izverd | izvira | izvirs | |||
Pavēles izteiksme: izverd (vsk. 2. pers.), izverdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izverdot (tag.), izviršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvirtu
Vajadzības izteiksme: jāizverd
1.Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
2.apvidvārds Izcelties, izvirst.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzīgi Zemes vulkāniem, Jo vulkāni izverd sēru un sēra dioksīdu.
- Vulkāni izverd magmatiskos iežus un arī sastāv no tiem.
- Ap vulkānu joprojām novērojami grūdieni, jo tas izverd lavu," paskaidroja Einarsons.
- Daudzi vulkāni izverd arī pelnus un karstus dubļus.
- Vai arī ienirst plandīgajās miglas grīstēs, ko rītos izverd vai katrs Jersikas purviņš, lāma un dzelve.