izvirt1
Lietojuma biežums :
izvirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
Locīšana
1.Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
2.apvidvārds Izcelties, izvirst.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri