izvirst1
izvirst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvirstu | izvirstam | izvirtu | izvirtām | izvirtīšu | izvirtīsim |
| 2. pers. | izvirsti | izvirstat | izvirti | izvirtāt | izvirtīsi | izvirtīsiet, izvirtīsit |
| 3. pers. | izvirst | izvirta | izvirtīs | |||
Pavēles izteiksme: izvirsti (vsk. 2. pers.), izvirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvirstot (tag.), izvirtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvirstu
Vajadzības izteiksme: jāizvirst
1.Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties2.
1.1.Kļūt bezjēdzīgam (par parādībām sabiedrībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izvirda vulkāns Grimsvetns Vatnajokula ledājā un sāka kust lieli ledāja apgabali.
- Vīriešu seksuālās fantāzijas ir izvirtušākas nekā sieviešu – tā vienkārši ir.
- Iepriekš 1421 metru augstais vulkāns izvirda 2011.gada janvārī un martā.
- Lai pēc tam kaut kādi izvirtuši neveiksminieki vēl par to rakstītu?
- Tavā vietā es aizraidītu šo izvirtušo sievieti jo tālāk no sevis.