izvirpot1
izvirpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvirpoju | izvirpojam | izvirpoju | izvirpojām | izvirpošu | izvirposim |
| 2. pers. | izvirpo | izvirpojat | izvirpoji | izvirpojāt | izvirposi | izvirposiet, izvirposit |
| 3. pers. | izvirpo | izvirpoja | izvirpos | |||
Pavēles izteiksme: izvirpo (vsk. 2. pers.), izvirpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvirpojot (tag.), izvirpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvirpotu
Vajadzības izteiksme: jāizvirpo
1.Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
2.Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolotājs mudinājis zēnus pašiem pamēģināt to izvirpot, un tas patiesi izdevies.
- Jā, roku darbs tas ir brīnišķīgi, es izvirpoju.
- Mums ir meistari, kuri brīnišķīgi izvirpo lielākas un mazākas koka olas.
- Viņai bija zaļas ādas zābaciņi, kājas glītas un kā izvirpotas.
- Ar savām gludajām potītēm un gluži kā izvirpotajiem ceļgaliem.