izvirpot2
izvirpot 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvirpoju | izvirpojam | izvirpoju | izvirpojām | izvirpošu | izvirposim |
| 2. pers. | izvirpo | izvirpojat | izvirpoji | izvirpojāt | izvirposi | izvirposiet, izvirposit |
| 3. pers. | izvirpo | izvirpoja | izvirpos | |||
Pavēles izteiksme: izvirpo (vsk. 2. pers.), izvirpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvirpojot (tag.), izvirpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvirpotu
Vajadzības izteiksme: jāizvirpo
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolotājs mudinājis zēnus pašiem pamēģināt to izvirpot, un tas patiesi izdevies.
- Jā, roku darbs tas ir brīnišķīgi, es izvirpoju.
- Mums ir meistari, kuri brīnišķīgi izvirpo lielākas un mazākas koka olas.
- Viņai bija zaļas ādas zābaciņi, kājas glītas un kā izvirpotas.
- Ar savām gludajām potītēm un gluži kā izvirpotajiem ceļgaliem.