izvirmot
izvirmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvirmoju | izvirmojam | izvirmoju | izvirmojām | izvirmošu | izvirmosim |
| 2. pers. | izvirmo | izvirmojat | izvirmoji | izvirmojāt | izvirmosi | izvirmosiet, izvirmosit |
| 3. pers. | izvirmo | izvirmoja | izvirmos | |||
Pavēles izteiksme: izvirmo (vsk. 2. pers.), izvirmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvirmojot (tag.), izvirmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvirmotu
Vajadzības izteiksme: jāizvirmo
Virmojot izvirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad tā iztek pilsētā un izvirmo tvaikos, un prom ir.
- sekundes desmitdaļā izvirmoja cauri smadzenēm domas
- Tās izvirmoja cauri un tika izjustas īpaši.
- Kaislības ap pieteikto pasākumu jau sen ir izvirmojušas, un tiesa var objektīvi pieņemt spriedumu - bija vai nebija nepamatoti ierobežota sapulču brīvība.
- Un ticiet man, vecīši par to būs ļoti pateicīgi un šī pateicība izvirmos cauri Jums un arī Jūsos radīs tādas pašas siltas sajūtas, kādas radījāt Jūs.