izvirtība
izvirtība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izvirtība | izvirtības |
Ģen. | izvirtības | izvirtību |
Dat. | izvirtībai | izvirtībām |
Akuz. | izvirtību | izvirtības |
Lok. | izvirtībā | izvirtībās |
Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Katra pagarinātā zilbe skanēja kā elpas aizturēts seksuālas izvirtības solījums.
- — Sevišķi tagad, kad sabiedrība kļuvusi līdzīga pasaules izvirtību muzejam.
- , izvirtības dzejniekiem” ( Rainis 1956: 613).
- Lieta izraisījusi arī protestus no Ķīnas izvirtības krimināllikuma pretinieku puses.
- Starp vīriešiem ir arī tādi, kuri minetu uzskata par šausmīgu izvirtību.