aizbirt
Lietojuma biežums :
aizbirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Birt ciet.
2.Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri