aizbirt
aizbirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbirstu | aizbirstam | aizbiru | aizbirām | aizbiršu | aizbirsim |
| 2. pers. | aizbirsti | aizbirstat | aizbiri | aizbirāt | aizbirsi | aizbirsiet, aizbirsit |
| 3. pers. | aizbirst | aizbira | aizbirs | |||
Pavēles izteiksme: aizbirsti (vsk. 2. pers.), aizbirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbirstot (tag.), aizbiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbirtu
Vajadzības izteiksme: jāaizbirst
1.Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Birt ciet.
2.Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putni uzspurdza kokos, kukaiņi aizbira, aizrāpoja un aizlaidās kur kurais.
- Eja aizbira, šie nodomāja, ka esam pagalam.
- Vulkāniskajai darbībai izbeidzoties, gadu miljoniem aiztekot, krātera malas apdrupušas, ellišķīgā rīkle aizbirusi.
- no medību takas kas aizbirst
- Vai virtuvē nokrīt plaukts, kam jau sen ļodzījušās skrūves, un visas garšvielas aizbirst aiz gāzes plīts.