iztecēt1
Lietojuma biežums :
iztecēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) — par upi, straumi u. tml.
2.Tekot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) — par šķidrumu.
2.1.Tekot izplūst cauri (kam), caur (ko).
2.2.Tekot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
2.3.Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
4.lieto: pareti Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
Stabili vārdu savienojumiIztecēt taukos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri