vientulīgs
vientulīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vientulīgs | vientulīgi |
| Ģen. | vientulīga | vientulīgu |
| Dat. | vientulīgam | vientulīgiem |
| Akuz. | vientulīgu | vientulīgus |
| Lok. | vientulīgā | vientulīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vientulīga | vientulīgas |
| vientulīgas | vientulīgu |
| vientulīgai | vientulīgām |
| vientulīgu | vientulīgas |
| vientulīgā | vientulīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vientulīgais | vientulīgie |
| Ģen. | vientulīgā | vientulīgo |
| Dat. | vientulīgajam | vientulīgajiem |
| Akuz. | vientulīgo | vientulīgos |
| Lok. | vientulīgajā | vientulīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vientulīgā | vientulīgās |
| vientulīgās | vientulīgo |
| vientulīgajai | vientulīgajām |
| vientulīgo | vientulīgās |
| vientulīgajā | vientulīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
vientulīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī vientuļš1.
1.1.Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
2.Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja kļūst galīgi vientulīgi, var taču piezvanīt kolēģiem un parunāties.
- Romu muzejā joprojām vientulīgs stāv neuzstādītā romu genocīda upuru memoriāla makets.
- Kailie, vientulīgie tīreļi veido dabisko robežu starp Skotiju un Angliju.
- Un es biju tajā iesprostota kā šo vientulīgo dienu pekles svelmē.
- Kvaņķi, no dzimšanas vientulīgie, galvā slimie vai neorganizēti talantīgie.