vientulīgums
vientulīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vientulīgums | vientulīgumi |
| Ģen. | vientulīguma | vientulīgumu |
| Dat. | vientulīgumam | vientulīgumiem |
| Akuz. | vientulīgumu | vientulīgumus |
| Lok. | vientulīgumā | vientulīgumos |
1.Vispārināta īpašība → vientulīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → vientulīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- F.Dziesmas dzejoļi prozā iekļaujas viņa pārējā dzejā ar tās pieklusināto skanējumu, vientulīgumu, precīzo dabā noskatīto tēlu izmantojumu.
- Abas šīs salas ir burvīgas to pirmatnības un vientulīguma dēļ , un ērti sasniedzamas ar prāmi
- pasaule bez briesmu cildenās piedvesmas draugiem bija apriebusies līdz kaklam , un viņi atlikām baudīja šī Kornvolas nostūra vientulīgumu
- Ir mazliet baisi, bet klusums un vientulīgums ir vilinoši.
- Var jau arī saukt par eskeipismu, bet vientulīgums šoreiz šķiet precīzāk.