vientulīgs
Lietojuma biežums :
vientulīgs īpašības vārds
Locīšana
vientulīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī vientuļš1.
1.1.Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
2.Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri