dzirties
dzirties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dziros | dziramies | dzīros | dzīrāmies | dziršos | dzirsimies |
| 2. pers. | dziries | dziraties | dzīries | dzīrāties | dzirsies | dzirsieties, dzirsities |
| 3. pers. | dziras | dzīrās | dzirsies | |||
Pavēles izteiksme: dziries (vsk. 2. pers.), dzirieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dziroties (tag.), dziršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzirtos
Vajadzības izteiksme: jādziras
1.Gatavoties (ko darīt).
2.Solīties (ko darīt).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms kādiem trim gadiem viņi gandrīz vai dzīrās izveidot pilsētas restorānu karti.
- Strovs dzīrās sievu apkampt, bet viņa izvairījās.
- Puika pēkšņā niknumā atgrūda omes rokas, kas jau dzīrās novilkt viņam ierasto T-kreklu.
- Viņi iesteidzās slotu kambarī un iegāja jūrā, iztrenkādami zivis, kas dzīrās sētnieku sabučot.
- ( Brastiņu Ernests); “ Dzīrās mani tā locīt, / Kā vējiņis smilgu loka.