izirt2
izirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izirstu | izirstam | iziru | izirām | iziršu | izirsim |
| 2. pers. | izirsti | izirstat | iziri | izirāt | izirsi | izirsiet, izirsit |
| 3. pers. | izirst | izira | izirs | |||
Pavēles izteiksme: izirsti (vsk. 2. pers.), izirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izirstot (tag.), iziršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izirtu
Vajadzības izteiksme: jāizirst
1.Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
2.Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
2.1.Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
2.2.pārnestā nozīmē Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
3.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
3.1.Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ik gadu izirst katra septītā grūtniecība no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ.
- Valters pēc savas iepriekšējās laulības, kura izira bez acīmredzamas māc.
- Šīs attiecības izira, kad pēdējais no viņiem gadu pavadīja Argentīnā.
- Padomju Savienība izira, līdz ar finansējuma beigām beidzās arī meklējumi.
- Un, kaut arī anticiklons sāka izirt, sniegs netika novērots.