izirums
izirums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izirums | izirumi |
| Ģen. | iziruma | izirumu |
| Dat. | izirumam | izirumiem |
| Akuz. | izirumu | izirumus |
| Lok. | izirumā | izirumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → izirt3.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī baznīcas jomā izpaudās reăionalizācijas jeb latīĦu kristīgās pasaules vienotības iziruma tendences.
- Bet šajā koškrāsainajā septembrī tā vien prasās paklejot pa ieliņu adījumiem un izirumiem...
- Divus gadus vēlāk izjuka Karla un viņa sievas laulība; Karls pats neuzskata, ka laulību izirumā vainojama apsēstība ar Sairusu, taču viņa nu jau bijusī kundze neslēpj, ka viņai šķitusi dīvaina vīra aizraušanās ar jauniņo skuķi.
- Varoņu esamības pamatu izirumu un identitātes deformāciju, iekšējo sašķeltību Stumbre atklāj divējādi.
- Tādējādi Stumbre komentē postmodernā laikmeta cilvēka esamības destruktivitāti, identitātes izirumu, bet tajā pašā laikā piedāvā iespējamo glābšanos caur spēles atbrīvojošo enerģētiku, apliecinot dvēseles nemirstības principu.