izirt | Tēzaurs

izirt¹

Lietojuma biežums :

izirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt₁.

1.1.Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri