izīrēt
izīrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izīrēju | izīrējam | izīrēju | izīrējām | izīrēšu | izīrēsim |
| 2. pers. | izīrē | izīrējat | izīrēji | izīrējāt | izīrēsi | izīrēsiet, izīrēsit |
| 3. pers. | izīrē | izīrēja | izīrēs | |||
Pavēles izteiksme: izīrē (vsk. 2. pers.), izīrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izīrējot (tag.), izīrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izīrētu
Vajadzības izteiksme: jāizīrē
Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aktu paraksta neizīrētā valsts dzīvokļa valdītājs un attiecīgās pašvaldības pilnvarota amatpersona.
- 7. Dome ar atsevišķu lēmumu nosaka speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.
- Viņš tai bija izīrēts no Ukrainas vienības Kijevas " Dinamo".
- Tos izīrēs tiem rīdziniekiem, kas gaida rindā uz sociālo dzīvokli.
- Bet viņa piekrīt izīrēt studentiem mājiņu pagalmā un dodas tās parādīt.