izirt1
izirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iziru | iziram | izīru | izīrām | iziršu | izirsim |
| 2. pers. | izir | izirat | izīri | izīrāt | izirsi | izirsiet, izirsit |
| 3. pers. | izir | izīra | izirs | |||
Pavēles izteiksme: izir (vsk. 2. pers.), iziriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izirot (tag.), iziršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izirtu
Vajadzības izteiksme: jāizir
1.Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt1.
1.1.Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ik gadu izirst katra septītā grūtniecība no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ.
- Valters pēc savas iepriekšējās laulības, kura izira bez acīmredzamas māc.
- Šīs attiecības izira, kad pēdējais no viņiem gadu pavadīja Argentīnā.
- Padomju Savienība izira, līdz ar finansējuma beigām beidzās arī meklējumi.
- Un, kaut arī anticiklons sāka izirt, sniegs netika novērots.