pabirt
pabirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabirstu | pabirstam | pabiru | pabirām | pabiršu | pabirsim |
| 2. pers. | pabirsti | pabirstat | pabiri | pabirāt | pabirsi | pabirsiet, pabirsit |
| 3. pers. | pabirst | pabira | pabirs | |||
Pavēles izteiksme: pabirsti (vsk. 2. pers.), pabirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabirstot (tag.), pabiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabirtu
Vajadzības izteiksme: jāpabirst
1.Mazliet, daļēji izbirt.
2.Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.Sākt birt.
4.Sākt rasties, gadīties.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz bruģa pie vēlēšanu iecirkņa mētājās daža laba pabirusi vēlēšanu zīme.
- Apkārt kareivjiem jau pulcējās sievietes, klaigāja no būdām pabirušie bērni.
- - Čort pabiri, - Vilnis lādējās.
- Pabirušās utis sprakšķ.
- Vējjaku vēderi bezbēdīgi atrauti vaļā, pogas pabirušas, acis zibēja saulē, bet par skolu un mājasdarbiem viņi domās vēlāk.