pabirzt
pabirzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabirstu | pabirstam | pabirzu | pabirzām | pabirzīšu | pabirzīsim |
| 2. pers. | pabirsti | pabirstat | pabirzi | pabirzāt | pabirzīsi | pabirzīsiet, pabirzīsit |
| 3. pers. | pabirst | pabirza | pabirzīs | |||
Pavēles izteiksme: pabirsti (vsk. 2. pers.), pabirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabirstot (tag.), pabirzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabirztu
Vajadzības izteiksme: jāpabirst
Mazliet, daļēji sabirzt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Periodiski tām pabirst lapas - neko darīt,» secina puķkope.
- Ja skujas nebirst, viss kārtībā; ja skujas acīmredzami pabirst, meklē citu eglīti vai citu pārdošanas vietu.
- Seko bļāviens no aizmugures un visas mantas pabirst pie robežpunkta!
- Ja rudenī zem sniega krusa pabirst , tad sniegs vēl nokusīs
- Tā nu mēs spokojāmies citu acu priekšā , līdz kastaņi pabirst