uzvirt
uzvirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzverdu | uzverdam | uzviru | uzvirām | uzviršu | uzvirsim |
| 2. pers. | uzverd | uzverdat | uzviri | uzvirāt | uzvirsi | uzvirsiet, uzvirsit |
| 3. pers. | uzverd | uzvira | uzvirs | |||
Pavēles izteiksme: uzverd (vsk. 2. pers.), uzverdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzverdot (tag.), uzviršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvirtu
Vajadzības izteiksme: jāuzverd
1.Uzvirst1.
2.Uzvirst2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar skalu pamaisīja uzvirušo putru.
- Ja es būtu tavā vietā , es govij teļu vēderā sasaldētu un putras podam ar neļautu uzvirt
- Viņš ir tas , kas liek dzelmei uzvirt kā podam , un jūru tas izmaisa kā zāļu vārāmo trauku
- Ja es bštu tav viet , es govij te u v der sasald tu un putras podam ar ne autu uzvirt
- Pārgriezi tās citrones pa vidu, izņem visu skābumu skaidri un lai pāri reizes ūdenī uzverd un atkal atdziest.