uzvīt
uzvīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzviju | uzvijam | uzviju | uzvijām | uzvīšu | uzvīsim |
| 2. pers. | uzvij | uzvijat | uzviji | uzvijāt | uzvīsi | uzvīsiet, uzvīsit |
| 3. pers. | uzvij | uzvija | uzvīs | |||
Pavēles izteiksme: uzvij (vsk. 2. pers.), uzvijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvijot (tag.), uzvīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvītu
Vajadzības izteiksme: jāuzvij
Vīt un pabeigt vīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savu pirmo ģimenes ligzdiņu Danilāni uzvija Anatolija dzimtajos Preiļos. “
- Sarežģītāk, ja kāda uzvijusi ģimenes ligzdu, bet pārējām tas vēl priekšā.
- kas savu ģimenes ligzdu uzvijuši Kuldīgas novada Ventas krastā,
- Noslēgumā plānots palaist pa Mēmeli no papīra salocītas, no meldriem uzvītas peldošās svecītes.
- Šis putns taisa savdabīgu ligzdu – ūdeņu malā bērza zarā uzvij lodveida formas ligzdu ar ieeju no sāna.