uzvīterot
uzvīterot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvīteroju | uzvīterojam | uzvīteroju | uzvīterojām | uzvīterošu | uzvīterosim |
| 2. pers. | uzvītero | uzvīterojat | uzvīteroji | uzvīterojāt | uzvīterosi | uzvīterosiet, uzvīterosit |
| 3. pers. | uzvītero | uzvīteroja | uzvīteros | |||
Pavēles izteiksme: uzvītero (vsk. 2. pers.), uzvīterojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvīterojot (tag.), uzvīterošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvīterotu
Vajadzības izteiksme: jāuzvītero
Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunā gada pirmajās dienās uzmanību saistīja ziņa, kas šķita komiska ar savu starptautisko rezonansi: kāds Latvijas diplomāts uzvīteroja, ka Latvija tikai tad būs īsti eiropeiska, kad beigs vecgada vakarā skatīties padomju filmu " Likteņa ironija", jo tā piesārņojot prātu ar padomisku domāšanu un nostalģiju.