uzvīties
Lietojuma biežums :
uzvīties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par augiem, to daļām.
1.1.Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni).
1.2.Tikt uzvilktam (parasti par karogu).
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) — par līkumainu ceļu, taku.
3.Refl. → uzvīt; tikt uzvīlām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri