uzvizmot
uzvizmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvizmoju | uzvizmojam | uzvizmoju | uzvizmojām | uzvizmošu | uzvizmosim |
| 2. pers. | uzvizmo | uzvizmojat | uzvizmoji | uzvizmojāt | uzvizmosi | uzvizmosiet, uzvizmosit |
| 3. pers. | uzvizmo | uzvizmoja | uzvizmos | |||
Pavēles izteiksme: uzvizmo (vsk. 2. pers.), uzvizmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvizmojot (tag.), uzvizmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvizmotu
Vajadzības izteiksme: jāuzvizmo
Iesākt vizmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ") - un telpas mijkrēslī atslēga zeltaini uzvizmoja vienīgajā saules starā.
- Mežu zilgmes lokā jāņuguns sārtums uzvizmoja spodrs un gaišs