uzvirst
uzvirst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzverdu | uzverdam | uzvirdu | uzvirdām | uzvirdīšu | uzvirdīsim |
| 2. pers. | uzverd | uzverdat | uzvirdi | uzvirdāt | uzvirdīsi | uzvirdīsiet, uzvirdīsit |
| 3. pers. | uzverd | uzvirda | uzvirdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzverd (vsk. 2. pers.), uzverdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzverdot (tag.), uzvirdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvirstu
Vajadzības izteiksme: jāuzverd
1.Uzvārīties.
2.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieber rīsus, samaisi, ļauj uzvirst, tad samazini liesmu.
- Viņa salauž aivieksteņu kaulus un iemet katlā, kur uzverd ūdens.
- Jau tikai iedomājoties par Lēnu, man pakrūtē atkal uzvirda dusmas.
- Sajūsma uzvirda, galu galā izvērsdamās par kaut ko līdzīgu ekstāzei.
- Visbeidzot liec klāt gurķus, upeņu lapu un ļauj, lai uzvirst.