paflirtēt
paflirtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paflirtēju | paflirtējam | paflirtēju | paflirtējām | paflirtēšu | paflirtēsim |
| 2. pers. | paflirtē | paflirtējat | paflirtēji | paflirtējāt | paflirtēsi | paflirtēsiet, paflirtēsit |
| 3. pers. | paflirtē | paflirtēja | paflirtēs | |||
Pavēles izteiksme: paflirtē (vsk. 2. pers.), paflirtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paflirtējot (tag.), paflirtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paflirtētu
Vajadzības izteiksme: jāpaflirtē
Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuri labāk parunāsies, paflirtēs tādā portālā, nevis reāli krāps savu otro pusīti.
- Tas nav nekas slikts, bet gribētos [ darbā] vairāk vīriešu, ar ko paflirtēt vai parunāt.
- "Tas nav nekas slikts, bet gribētos [ darbā] vairāk vīriešu, ar ko paflirtēt vai parunāt.
- O, es paspēju skolā paflirtēt ar smago metālu: bija rokgrupa, gari, melni mati, pīrsings...
- Tāpēc daudzi sāk meklēt iespēju spert sānsoli vai vismaz paflirtēt ar kādu patīkamu pretējā dzimuma pārstāvi, lai nedomātu par problēmām laulības dzīvē.