priekšiņa
priekšiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | priekšiņa | priekšiņas |
| Ģen. | priekšiņas | priekšiņu |
| Dat. | priekšiņai | priekšiņām |
| Akuz. | priekšiņu | priekšiņas |
| Lok. | priekšiņā | priekšiņās |
1.Dem. → priekša.
2.joma: etnogrāfija Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
3.Neliels priekšnams.
4.apvidvārds Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
Avoti: LLVV, LV93, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūšamies pirts priekšiņā.
- Gūtenmorgeniņš iztēlojās, ka ies caur parciņu, bet tur priekšiņā, iespējamiņš, sēdēs viņa draudziņi – Kalniņš un Krūmiņš. „
- Tā bija liela, ar platām lāvām abās pusēs, ar priekšiņu, kur noģērbties, muciņu aukstā ūdens un lielu katlu ar silto ūdeni pie krāsns.
- Visi no teviņis novērsīsies, tētiņš un māmulīte, viņi šitādu liktenīti nesaprot, kur meitiņa pati mamutiņu medībiņās iet, kur meklē jaunas attiecībiņas, nevar, nevar tā, spēciņu atdod vīrietītim, aiz katra varenīga vīrietīša stāv īpaša sievietīte, aiz, nevis blakus, nevis priekšiņā, zem, nevis virsiņā, spēciņu atdod viņam, un miers, nosauc viņu par ģēniju, un punkts.
- Mazajā priekšiņā uz soliem kā putni bija satupušas večiņas — kāds ducis.